Reklāmas rullīšu veidi
Pēc savas uzbūves, teksta, mūzikas un specefektu izmantošanas, izšķir vairākus reklāmas rullīšu veidus:
1. Monologs. Tiek izmantots svinīgām uzrunām, vai svarīgiem paziņojumiem, kad pats galvenais rullītī ir teksts, un viss pārējais (mūzika, specefekti, citas balsis) var tikai traucēt.
2. Monologs ar mūziku. Reklāmas rullis tiek veidots sludinājuma veidā un mūzika tiek izmantota kā palīgs konkrēta noskaņojuma veidošanai – romantika, enerģiskums, jautrība, skumjas.
3. Monologs ar specefektiem. Teksts rullī joprojām ir primārais. Specefekti tiek izmantoti, lai veidotu reklāmu dzīvāku, piemēram, atainotu vietu, kur monologs notiek (pūlī, lietū, vai zvanot pa telefonu), kā arī palīdzētu iztēloties produktu tā lietošanas brīdī (pudeles atkorķēšana, sasistu stiklu skaņa u. tml.).
4. Tīrais dialogs. Ar minimālisma palīdzību, tiek panākta nedalīta uzmanība tekstam, tikai, viena runātāja vietā ir divi, kas atsvaidzina tekstu un padara to vieglāk uztveramu.
5. Dialogs ar mūziku. Mūzika joprojām ir veids, kā uzturēt noskaņojumu, tagad jau sarunājoties diviem cilvēkiem, un padarot rulli jau vairāk par „spēles”, nevis „vēstījuma” tipu.
6. Dialogs ar specefektiem. Specefekti bieži vien papildina cilvēku sacīto, jo dialogs parasti tiek strukturēts kā saruna partnera pārliecināšanai. Specefekti šajā gadījumā tiek izmantoti, lai vēl vairāk pārliecinātu par labu konkrētam produktam.
7. Tīra mūzika. Šajā situācijā būtiskākais ir tieši muzikālais izpildījums. Parasti tiek izmantota kāda dziesma, kuras vārdi vai pati melodija kaut ko pasaka par produktu un tā labajām īpašībām.
8. Tīrie specefekti. Galvenais vēstījums (parasti problēmas definējums) tiek nodots ar kādu konkrētu skaņu. Piemēram, krākšana, ūdens pilēšana, bremzēšanas skaņa.
9. „Runājošais” produkts.Diktors attēlo konkrētu produktu, runā it kā no produkta puses. Piemēram, galva, kas sāp, putekļusūcējs, ko reti izmanto, netīra mašīna, ko neviens nemazgā – tie ir „runājošā” produkta varianti.
10. Imitācija. Ar skaņām rullī tiek imitētas konkrētas darbības – lidošana, peldēšana, lai veidotu „prātā teātri” un saistoši nodotu informāciju par produkta labajām īpašībām.
1. Monologs. Tiek izmantots svinīgām uzrunām, vai svarīgiem paziņojumiem, kad pats galvenais rullītī ir teksts, un viss pārējais (mūzika, specefekti, citas balsis) var tikai traucēt.
- Piemērs 1 - Latvijas Universitāte - Ekonomikas un vadības fakultāte
- Piemērs 2 - KTM Velosipēdi 1
- Piemērs 3 - KTM Velosipēdi 2
- Piemērs 4 - RTU
- Piemērs 5 - Panasonic
2. Monologs ar mūziku. Reklāmas rullis tiek veidots sludinājuma veidā un mūzika tiek izmantota kā palīgs konkrēta noskaņojuma veidošanai – romantika, enerģiskums, jautrība, skumjas.
- Piemērs 1 - Lido Manifests
- Piemērs 2 - Rimi
- Piemērs 3 - Buon Giorno Pizza
- Piemērs 4 - LMT
- Piemērs 5 - VW Passat
- Piemērs 6 - Hansabanka - Studiju kredīts
3. Monologs ar specefektiem. Teksts rullī joprojām ir primārais. Specefekti tiek izmantoti, lai veidotu reklāmu dzīvāku, piemēram, atainotu vietu, kur monologs notiek (pūlī, lietū, vai zvanot pa telefonu), kā arī palīdzētu iztēloties produktu tā lietošanas brīdī (pudeles atkorķēšana, sasistu stiklu skaņa u. tml.).
4. Tīrais dialogs. Ar minimālisma palīdzību, tiek panākta nedalīta uzmanība tekstam, tikai, viena runātāja vietā ir divi, kas atsvaidzina tekstu un padara to vieglāk uztveramu.
5. Dialogs ar mūziku. Mūzika joprojām ir veids, kā uzturēt noskaņojumu, tagad jau sarunājoties diviem cilvēkiem, un padarot rulli jau vairāk par „spēles”, nevis „vēstījuma” tipu.
6. Dialogs ar specefektiem. Specefekti bieži vien papildina cilvēku sacīto, jo dialogs parasti tiek strukturēts kā saruna partnera pārliecināšanai. Specefekti šajā gadījumā tiek izmantoti, lai vēl vairāk pārliecinātu par labu konkrētam produktam.
7. Tīra mūzika. Šajā situācijā būtiskākais ir tieši muzikālais izpildījums. Parasti tiek izmantota kāda dziesma, kuras vārdi vai pati melodija kaut ko pasaka par produktu un tā labajām īpašībām.
8. Tīrie specefekti. Galvenais vēstījums (parasti problēmas definējums) tiek nodots ar kādu konkrētu skaņu. Piemēram, krākšana, ūdens pilēšana, bremzēšanas skaņa.
9. „Runājošais” produkts.Diktors attēlo konkrētu produktu, runā it kā no produkta puses. Piemēram, galva, kas sāp, putekļusūcējs, ko reti izmanto, netīra mašīna, ko neviens nemazgā – tie ir „runājošā” produkta varianti.
10. Imitācija. Ar skaņām rullī tiek imitētas konkrētas darbības – lidošana, peldēšana, lai veidotu „prātā teātri” un saistoši nodotu informāciju par produkta labajām īpašībām.
